Biedrība „Ritineitis” aicina iepazīties ar konkursa nolikumu (PDF formātā) un pieteikt nevalstiskās organizācijas konkursam „Ziemeļlatgales nevalstisko organizāciju gada balva”. Konkursa mērķis- apzināt un godināt Ziemeļlatgales nevalstiskās organizācijas, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot nevalstiskā sektora attīstību novadā, kā arī veicinot Ziemeļlatgales atpazīstamību, popularizējot labas prakses piemērus un stiprinot lokālpatriotismu. Popularizēt, iepazīstināt un aktivizēt Ziemeļlatgales biedrību darbību, aktivitāti un atpazīstamību. Pretendenti tiek izvirzīti apbalvošanai šādās nominācijās: Gada nevalstiskā organizācija, Gada nevalstiskā organizācija kultūras jomā, Gada nevalstiskā organizācija darbā ar jaunatni, Gada nevalstiskā organizācija sociālajā jomā, Gada radošākā nevalstiskā, organizācija, Gada ģimeniskākā nevalstiskā organizācija, Gada aktīvākā senioru nevalstiskā organizācija, Aktīvākā vietējās kopienas attīstības nevalstiskā organizācija, Gada debija nevalstiskajā sektorā un Gada nevalstisko organizāciju atbalstītājs Tiesības izvirzīt pretendentus konkursam ir jebkuram Latvijas iedzīvotājam, organizācijai, uzņēmuma kolektīvam, komersantam, biedrībai, iestādei un pašvaldībai, aizpildot anketu. Derīgas būs tās anketas, kurās izvirzīts vismaz viens pretendents kādā no nominācijām, nosaucot nevalstisko organizāciju. Viena nevalstiskā organizācija var tikt pieteikta vairākām nominācijām. Kandidatūras Konkursam izvirzāmas no 22.februāra līdz 8.martam, aizpildot anketu tiešsaistē: https://ej.uz/nvobalva, iesniedzot pieteikuma anketu (DOCX formātā) biedrībā „RITINEITIS”, Brīvības ielā 59a (studija Azote), Balvi, Balvu novads, LV- 4501 vai nosūtot uz e-pastu nvobalvi@gmail.com Konkursa noslēgums un uzvarētāju apbalvošana notiks 2022.gada aprīlī Ziemeļlatgales NVO pasākumā “Sprēslīca”. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

Īstenojot projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” aktivitāti „„Mēs novadā šodien- rīt”- Ziemeļlatgales NVO platformas izveide un darbība” 2.februārī Balvu Sakrālās kultūras centrā pulcējās biedrības, radošie Balvu novada iedzīvotāji un interesenti. Informatīvās dienas mērķis ir aktivizēt nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, izglītības un kultūras iestādes, uzņēmējus, vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus izveidot vienotu platformu, lai konsolidētu pilsoniski aktīvos iedzīvotājus un neradītu risku saiknei starp pašvaldību un aktīvajiem iedzīvotājiem, kā arī uzlabotu dialoga starp lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem kvalitāti, aicināt NVO aktīvi iesaistīsies lēmumu pieņemšanas procesos. Projekta vadītāja Maruta Castrova iepazīstina dalībniekus „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” projekta aktivitātēm un aktualitātēm. Informē par jau īstenotajām iedzīvotāju iniciatīvā aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei, kas notikušas Ziemeļlatgalē. Projekta Ziemeļlatgales NVO platformas eksperte Ieva Leišavniece informē par NVO platformas izstrādi, darbību un plānotajiem rezultātiem. Tikšanās laikā galvenās lietas, kuras tika kopīgi pārrunātas un izdiskutētas, bija turpmākās sadarbības iespējas starp informatīvās dienas dalībniekiem, ekspertiem, NVO, pašvaldību un iedzīvotājiem par Ziemeļlatgales platformas popularizēšanu un aktīvi iesaistīsies lēmumu pieņemšanas procesos. Katrs no dalībniekiem pastāstīja par savas biedrības, iestādes, organizācijas galveno šī gada ieceri, pasākumu, kuru vēlētos realizēt. Mērķis tam bija, lai informatīvās dienas dalībnieki būtu informēti viens par otra darbību un vairotu izpratni par demokrātijas kultūru un pilsoniskās līdzdalības nozīmību arī pašvaldību līmenī, jo īpaši teritoriāli administratīvās reformas un sabiedrības iesaistes pašvaldības budžeta plānošanas procesā kontekstā. Lai vairotu izpratni par demokrātijas kultūru un pilsoniskās līdzdalības nozīmību dalībnieki tika iesaistīti pilsoniskās izglītības darbnīcā- pēc psiholoģiskā testa analīzes, dalībnieki tika sadalīti grupās, lai veiktu “prāta vētru”, kuras mērķis bija diskutēt un rast jaunas idejas, lai sniegtu informāciju par plānotās Ziemeļlatgales platformas darbību, ieguvumiem, pilsoniskās iesaistes pazemināšanas riskiem. Tikšanās noslēgumā dalībnieki vienojās par turpmāku sadarbību savā starpā, lai kopīgiem spēkiem turpmāk vairotu izpratni par demokrātijas kultūru un pilsoniskās līdzdalības nozīmību. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

Īstenojot projektu „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” biedrības pārstāvji aktīvi piedalās sabiedriskajā aktivitātēs un iesaistās lēmumu pieņemšanas procesos. 19.janvārī viedajā Briežuciemā biedrība “Ziemeļlatgales partnerība” sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu rīkoja klātienes tikšanos/diskusiju “Sarunas par nākotni” kurā piedalījās biedrības vadītāja Maruta Castrova un projekta Ziemeļlatgales platformas izveidē eksperte Ieva Leišavniece. Diskusijas laikā uzklausīti pieredzes stāsti par paveikto un atziņas no Upītes un Briežuciema kopienām. No Latvijas Lauku foruma izpilddirektores Anitas Seļickas uzzināts, kāds ir ceļš, lai aktīvs iedzīvotāju pulks kļūtu par kopienu, kas īsteno viedo ciemu stratēģiju. Tikšanās noslēgumā projekta eksperte Ieva Leišavniece pastāstīja par projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” aktualitātēm, par sadarbības iespējām ar nevalstiskajām organizācijām, pašvaldību un iedzīvotājiem par Ziemeļlatgales platformas popularizēšanu. Īstenojot augustā iedzīvotāju iniciatīvā aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitāti „Viedas BriežuCIEMS” iedzīvotāju izvirzīto iniciatīvu Briežuciema centrā tapis vides objekts- norāde. Briežuciema iedzīvotāju kopiena vienmēr aktīvi līdzdarbojas pagasta sabiedriskajā dzīvē, bet Viedā ciema atpazīstamības zīmes iegūšana iedzīvotājus vēl vairāk motivē būt aktīviem. Iedzīvotāji projekta ietvaros īstenotajā iedzīvotāju iniciatīvā un pagasta pārvaldē izteikuši vajadzību nomainīt fiziski un morāli novecojušo norāžu stabu pagasta centrā. Briežuciema Tematisko ciemu bieži apmeklē tūristi, tāpēc mākslinieciski izveidotās norādes ne tikai priecē acis, bet ir arī praktiski nepieciešamas, lai atrastu pagasta centrā esošās iestādes. Vecās norādes iedzīvotāji paši noņēma un arī aktīvi iesaistījās ar idejām skicei jaunajam vides objektam. Darbos iesaistījās kopienas iedzīvotāji, kultūras, izglītības darbinieki, biedrību un pašvaldības pārstāvji- rīkota sakopšana talka, gatavota norāde, kopīgiem spēkiem veikti zemes darbi norādes uzstādīšanai. Pagasta kokapstrādes darbnīcā iedzīvotāji sadarbībā ar meistaru Vilhelmu Laganovski izveidoja jauno vides objektu un to uzstādīja. Sadarbojoties ar pagasta pārvaldi noskaidroja kā notiek darbu saskaņošana, atļauju saņemšana, ja tā ir nepieciešamas. Piedaloties iniciatīvas īstenošanā iedzīvotāji uzzināja kā pašvaldībā notiek lēmumu pieņemšanas process. Pagasta pārvalde un pašvaldība ir publiskās varas institūcija, kas atrodas vistuvāk vietējās kopienas problēmu epicentriem un vislabāk pārzina iedzīvotāju vajadzības. Lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās vislielākajā mērā ir par jautājumiem, kas skar vietējās kopienas jautājumus. Tas pamato līdzdalības aktualitāti pašvaldību pārvaldībā. Briežuciema aktīvā kopiena šogad pie jaunā vides objekta plāno izgatavot un uzstādīt soliņu un iestādīt košumkrūmus.Projekta vadītāja ir pārliecināta, ka ar salīdzinoši nelielām aktivitātēm tiek apliecināts un faktiski demonstrēts līdzdalības un pilsoniska dialoga piemērs, īstenojot iniciatīvas, kas būtiskas konkrētas vietas iedzīvotājiem un par ko ir notikušas diskusijas starp NVO, kopienas iedzīvotājiem un pašvaldību. Pašvaldības, valsts institūciju, NVO un iedzīvotāju kopīgas diskusijas, kas notika pilsonisko aktivitāšu ietvaros, palielinājuši dzīvotāju ticību spējai ietekmēt lēmumus vietējā līmenī, kā arī palielina arī to cilvēku skaitu, kuri būs gatavi ne tikai iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs, bet arī lēmumu pieņemšanā, iesaistoties NVO kā biedri vai brīvprātīgie. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

12.janvārī uz informatīvo dienu Balvu novada muzejā pašvaldības institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus aicināja projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” vadītāja Maruta Castrova. Informatīvās dienas mērķis: aktivizēt nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, izglītības un kultūras iestādes, uzņēmējus, vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus izveidot vienotu platformu, lai konsolidētu pilsoniski aktīvos iedzīvotājus un neradītu risku saiknei starp pašvaldību un aktīvajiem iedzīvotājiem, kā arī uzlabotu dialoga starp lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem kvalitāti, aicināt NVO aktīvi iesaistīsies lēmumu pieņemšanas procesos. Projekta vadītāja iepazīstina dalībniekus „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” projekta aktivitātēm un aktualitātēm. Pastāstīja dalībniekiem par jau īstenotajām iedzīvotāju iniciatīvām aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei, kas notikušas Ziemeļlatgalē. Tika prezentētas 2021.gada vasarā izteiktās vietējās kopienas iedzīvotāju un NVO izteiktās aktuālās vajadzības, priekšlikumi un projektu idejas, kas tika apkopotas īstenojot iedzīvotāju iniciatīvas pasākumos Balvos, Tilžā, Krišjāņos un Briežuciemā. Projekta Ziemeļlatgales NVO platformas eksperte Ieva Leišavniece informēja par NVO platformas izstrādi, darbību un plānotajiem rezultātiem. Tikšanās laikā galvenās lietas, kuras tika kopīgi pārrunātas un izdiskutētas, bija turpmākās sadarbības iespējas starp informatīvās dienas dalībniekiem, ekspertiem, NVO, pašvaldību un iedzīvotājiem par Ziemeļlatgales platformas popularizēšanu. Lai vairotu izpratni par demokrātijas kultūru un pilsoniskās līdzdalības nozīmību dalībnieki tika iesaistīti pilsoniskās izglītības darbnīcā, kurā, interaktīvi izzinot muzeja ekspozīciju un izvērtējot vēsturiskus notikumus, tika meklēti risinājumi un atbildes uz jautājumiem, kā rezultātā komandas guva atziņu: “KOPĀ MĒS ESAM SPĒKS”. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka ir svarīgi sniegt iedzīvotājiem pilnvērtīgu informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām, veicinot ikviena cilvēka izpratni par politikas plānošanas procesu valstī un pieņemto lēmumu savstarpējo mijiedarbību un pēctecību – ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Kopumā pašvaldības apzinās, ka to teritorijā esošās NVO ir resurss un instruments, kā uzlabot vietējās apkaimes dzīvi, gan, izmantojot NVO idejas un cilvēku darbspējas, gan arī to iespēju piesaistīt finansējumu ar projektu starpniecību. Nevalstisko organizācijām ir liela nozīme un ietekme uz procesiem valsts dzīvē, ja vien šīs organizācijas pašas to vēlas. Jebkuras demokrātiskas valsts pazīme ir tā, ka sabiedrība ir aktīva, iesaistās dažādās organizācijās un pasākumos, Demokrātija ir nepārtrauktas attīstības process, kā pamatā ir ne vien demokrātisku institūciju un procedūru kopums, bet arī sabiedrības aktīva iesaistīšanās. Gandrīz katrs tās iedzīvotājs ir iesaistījies kādā NVO. 2021.gadā Latvijā, saskaņā ar Lursoft datiem, bija 27 286 biedrības un nodibinājumi, neskaitot arodbiedrības, politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas. Pēc Uzņēmumu reģistra veiktajiem aprēķiniem NVO sektors ir aptuveni 11% no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem un organizācijām. Starp tām ir nevalstiskās organizācijas, kurām ir ne visai plašs biedru loks, tā ka vēl ir daudz jādara, mudinot sabiedrību kļūt aktīvākai un realizēt savas intereses. Demokrātija nav dzīvotspējīga, ja tā nesakņojas pilsoņu pārliecībā. Informatīvās dienas mērķis bija, lai tās dalībnieki būtu informēti viens par otra darbību un vairotu izpratni par demokrātijas kultūru un pilsoniskās līdzdalības nozīmību arī pašvaldību līmenī. Tikšanās noslēgumā dalībnieki vienojās par turpmāku sadarbību savā starpā, lai kopīgiem spēkiem turpmāk vairotu izpratni par demokrātijas kultūru un pilsoniskās līdzdalības nozīmību. Nepieciešama nepārtraukta diskusija par demokrātijas funkcionēšanu, problēmām un iespējamiem risinājumiem. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

31.jūlijā Tilžas centrā un 21.augustā Balvos, Dzirnavu ielā 1, projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” ietvaros, norisinājās informatīvā kampaņa „Demokrātija un kultūra”. Kampaņas vērstas uz novada lielāko apdzīvoto vietu (ciemu) un to apkaimju iedzīvotāju aktivizēšanu un informēšanu. Tās īstenotas informatīvās telts formātā, piedāvājot gan informatīvus materiālus, gan sarunas par demokrātijas tematiku, tostarp izspēlējot dažādas spēles ar iespēju saņemt veicināšanas balvas. Informatīvajās kampaņās piedalījušies 119 unikālie dalībnieki. Uz sarunām par demokrātijas tematiku ar Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekli, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” dibinātāju, biedrības “Latvijas sociālo darbinieku biedrība” biedri Sandru Zalcmani. Ekspertes pārstāvētā Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. Iepazīstoties ar pasākuma dalībniekiem, tika izmantotas neformālās izglītojošās metodes, tai skaitā metaforiskās asociatīvās kārtis, kas ļāva aktivitātes vadītājai dzirdēt vispārējo noskaņu, kas vērsta uz pilsoņu līdzdalību gan konkrētā pasākumā, gan savas dzīvesvietas/ novada dzīvē. Tās bija brīvas sarunas par pasākuma dalībnieku iesaisti NVO sektorā un tā piedāvātajās aktivitātēs, par iedzīvotāju personīgajām iniciatīvām un vēlmi tās īstenot dzīvē, par to, ko vēlas savā pašvaldībā uzlabot. Turpinoties iesāktajai diskusijai un izmantojot galda spēli “Vērtību ABC”, katram dalībniekam tika dota iespēja izvēlēties kādu no vērtību kārtīm, lai turpinātu dalīties, ko katrs saprot ar šo vērtību, kā tā darbojas ikdienā, cik daudz katrs izmanto šo vērtību ikdienā, kā to izmanto. Kā galvenie temati, par ko labprāt diskutēja dalībnieki, bija par informatīvās telts definēto terminu– demokrātija. Pārdomu rezultātā dalībnieki uzsvēra, ka demokrātiju saredz godīgās un regulārās vēlēšanās, kur ir iesaistījušās dažādas partijas, un pilsoņiem ir iespēja mijiedarboties ar šiem vēlētiem pārstāvjiem regulāri. Kā labs piemērs tika minēts Balvu novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, nesen ievēlētie deputāti un izpildvaras pārstāvji kuri aktīvi piedalījās, ne tikai atklājot pasākumu, bet arī atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem. Tāpat dalībniekiem svarīga šķita plašsaziņas līdzekļu spēja būt neatkarīgiem, iespējai dibināt biedru organizācijas un pārstāvēt savas un savu biedru intereses. Deputāte Marija Duļbinska, kas nesen ievēlēta, savstarpējo sarunu laikā atklāja, kā un kāpēc viņa dibināja biedrību vecākiem, kuru bērni ir ar īpašām vajadzībām. Papildus tika izmantota vērtību spēle “Redzami neredzamais”. Asociatīvās kārtis atklāja, kādām vērtībām būtu katram dalībniekam jāpiemīt, lai aktīvi iesaistītos demokrātisko principu un cilvēktiesību ieviešanā dzīvē. Dalībnieki saredzēja savas izraudzītās vērtības sasaisti ar otra dalībnieka izvēlēto vērtību, piemēram, lai veiktu izmaiņas vidē, ir nozīmīga ne tikai piederības sajūta konkrētajam novadam, bet arī izvirzītais kopīgais mērķis, profesionālā izaugsme un atklāta savstarpējā komunikācija. Dalībnieki atzina, ka brīvā pasākuma atmosfēra, izvēlētās informēšanas metodes un plašas vietējās publikas iesaiste, ir paplašinājušas redzesloku par viņu iespējām ietekmēt politisko dienas kārtību savā novadā; iedvesmojušas paskatīties personīgāk uz katra iesaisti jaunu ideju iniciēšanā un īstenošanā; likušas iedziļināties personīgajās un kolektīvajās vērtībās, kas turpmāk varētu attīstīt sadarbību kopīgas idejas īstenošanai. Pasākuma vadītāja dalījās ar savu personīgo pieredzi par lielāko jumta organizāciju nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse” un tās ietekmi demokrātijas veicināšanā, kā arī personīgo iesaisti Latvijas Pilsoniskās alianses padomē, un biedrības “Patvērums “Drošā māja”” dibināšanu un darbību. Katrs no klātesošajiem atzina, ka sāk saskatīt, ka šis ir veids, kā var īstenot savu ideju. Tikšanās ietvars deva impulsu jaunu ideju plānošanai, un dalībnieki tās fiksēja, uzrakstot savu redzējumu un vēlmi uz flipchart tāfeles. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

Īstenojot jūlijā iedzīvotāju iniciatīvā aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Staburaga noslēpums” iedzīvotāju izvirzīto iniciatīvu 16.oktobrī dabas atpūtas vietā pie Krišjāņu Staburaga tika atklāts vides objekts- foto rāmis. Krišjāņos, atpūtas vietu “Krišjāņu Staburags” bija nepieciešams darīt pievilcīgāku un tūristiem tīkamāku. Pagasta iedzīvotājs Elvijs Pujats pavasarī, Lielās talkas dienā ierosināja, ka atpūtas vietā būtu nepieciešams izveidot kādu vides objektu, lai to pilnveidotu. Elvijs sazinājās ar pagasta pārvaldes vadītāju un tika sakārtotas atļaujas ar Latvijas Valsts mežiem, jo atpūtas vieta ir viņu pārziņā. Pēc atļauju saņemšanas Elvijs kopā ar Jāni Kalniņu pieaicinot pagasta iedzīvotājus, iekopa vietu, kur uzstādīt vides objektu. Pateicoties Krišjāņu tautas namam un pagasta pārvaldei tika iegādāti stabi un iebetonēti, lai varētu uzstādi vides objektu. Foto rāmis, kuru izgatavoja Aldis Voits tapa pēc jūlijā, projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” ietvaros, notikušās aktivitātes „Staburaga noslēpums”. Sadarbojoties ar pagasta pārvaldi, novada pašvaldību un Latvijas Valsts mežiem notika darbu saskaņošana, atļauju saņemšana. Piedaloties iniciatīvas īstenošanā iedzīvotāji uzzināja kā pašvaldībā un valsts iestādēs notiek lēmumu pieņemšanas process. Pagasta pārvalde un pašvaldība ir publiskās varas institūcija, kas atrodas vistuvāk vietējās kopienas problēmu epicentriem un vislabāk pārzina iedzīvotāju vajadzības. Lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās vislielākajā mērā ir par jautājumiem, kas skar vietējās kopienas jautājumus. Tas pamato līdzdalības aktualitāti pašvaldību pārvaldībā. Atklājot vides objektu projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē vadītāja Maruta Castrova uz cik svarīgi ir aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem. Tieši pateicoties vietējās kopienas iedzīvotāju iniciatīvām Krišjāņu Staburagā ar leģendām apvītajā atpūtas vietā varēs ne tikai baudīt dabu lapenē ar galdu, soliem un ugunskura vietu, bet arī iemūžināt sevi fotorāmī, tādējādi reklamējot atpūtas vietu Krišjāņos. Lai īstenotu iniciatīvu darbos iesaistījušies kopienas iedzīvotāji, kultūras, izglītības darbinieki, biedrību un pašvaldības pārstāvji. Krišjāņu apkaimes iedzīvotāju pārstāve Inese Kalniņa pastāstīja, ka iedzīvotāji uzkopj un sakārto atpūtas vietu, rīkojot talkas vairākas reizes gadā. Prieks, ka iedzīvotāji ir gatavi diskutēt, uzklausīt un iesaistīties! Arī citas iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: klaču soliņš, noslēpumu aka, soli, koka šūpoles, skaista norāde, spēle, koka skulptūra, šūpoles ar jumtiņu gaida savu īstenošanu. Pasākumu ar savu uzstāšanos kuplināja dziedātāja Sintija Velme. Projekta vadītāja ir pārliecināta, ka ar salīdzinoši nelielām aktivitātēm tiek apliecināts un faktiski demonstrēts līdzdalības un pilsoniska dialoga piemērs, īstenojot iniciatīvas, kas būtiskas konkrētas vietas iedzīvotājiem un par ko ir notikušas diskusijas starp NVO, kopienas iedzīvotājiem un pašvaldību. Pašvaldības, valsts institūciju, NVO un iedzīvotāju kopīgas diskusijas, kas notika pilsonisko aktivitāšu ietvaros, palielinājuši dzīvotāju ticību spējai ietekmēt lēmumus vietējā līmenī, kā arī palielina arī to cilvēku skaitu, kuri būs gatavi ne tikai iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs, bet arī lēmumu pieņemšanā, iesaistoties NVO kā biedri vai brīvprātīgie. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

2021.gada 28.augustā pl. 13:00, laukumā pie Briežuciema tautas nama iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Viedais BriežuCiems”. Tā mērķis aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. Pasākuma laikā notika diskusijas, tiek runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, Balvu novada pašvaldības pārstāvis- domes projektu vadītāja Arnita Gaiduka, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, biedrība “Attīstības horizonti”, Balvu pensionāru biedrība, Biežuciema biedrības: „Otuls”, „Derigo” un “Saulessvece”. Norises vietā tika organizētas mājas kafejnīcas, kur savus kulinārijas amatprasmes pēc pašu iniciatīvas piedāvā cilvēki, kuri ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu vai kafejnīcu biznesu. Aplūkojama vietējās aktīvistes Ilzes Šaicānes gleznu izstāde ”Paturi mani plaukstā” un iepazīšanās Pētera Boldāna vietējai ciema iedzīvotāja- dzejnieka grāmatu ”Tas raibais fukša gads”. Iniciatīvā piedalās pašmāju pašdarbības kolektīvi, notiek sporta aktivitātes. Vietējais dramatiskais kolektīvs izspēlē notikumus, kas risinājušies jebkurā Latvijas vietā, arī Briežuciemā. Lasītas iesūtītās vēstules un ierosinājumu, kā arī veltījumu Viedajam Briežuciemam. Pasākumu ar muzikāliem sveicieniem kuplināja viesis Andris Baltacis no grupas „Baltie lāči”. Iedzīvotājiem bija iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. No iedzīvotāju diskusijas ar pašvaldības pārstāvjiem. Briežuciemā bija jūtama saliedētības sekmēšana, sabiedrības aktivizēšana, vietējo iniciatīvu un līdzdalības sekmēšana sabiedriskajos procesos ciema dzīvē, ka arī pagasta pārvaldes atbalsta sniegšanu sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu, aktivitāšu un pasākumu īstenošanai, kas nepieciešami iedzīvotājiem. piemēram, atbalstītas projektu idejas kultūras, sporta, sociālo, jauniešu iniciatīvas un teritorijas labiekārtošanas jomās un brīvā laika pavadīšanas dažādošanai. Kā piemērs -16. jūnijā tika paziņoti pirmie 12 Latvijas ciemi, kuri ieguvuši atpazīstamības zīmi “Viedais Ciems”. Rezultātu paziņošana noritēja tiešsaistes pasākumā ,piedaloties iniciatīvas organizatoriem, žūrijas locekļiem un pretendentu kopienām visos Latvijas reģionos. Klausoties kandidātu stāstos, pasākums pulcēja dalībniekus no visas Latvijas un deva iespēju virtuāli aizceļot uz šo kopienu pagalmiem un kopienu centriem, kuros bija izveidotas tiešraides studijas. tagad viedo ciemu ideja ir izskanējusi nacionāli! Gandarījums ir liels, varētu pat teikt: nacionāls lepnums! Kopā mēs varam izdarīt vairāk un šī kampaņa apliecina to, ka tepat Latvijā ir fantastiski iedvesmas stāsti!” Konkursā tika iesniegti 38 pieteikumi, no kuriem 12 kopienām žūrija lēma piešķirt “Viedā Ciema” atpazīstamības zīmi. To saņēma arī Briežuciema pagasts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe pēc rezultātu paziņošanas dalībniekiem izteica pateicību un vēlēja nepadošanos: “Ārkārtīgi liels paldies visiem, kas piedalījās. Visi esat uzvarētāji, jo esat uzdrīkstējušies un darbojušies savā kopienā, lai savu dzīvesvietu padarītu labāku, ērtāku un patīkamāku. Sveicu atpazīstamības zīmes saņēmējus un pārējos dalībniekus – redzot jūsu degsmi un gribēšanu darīt, manuprāt, ikvienam no jums ir izredzes kādu dienu sevi saukt par viedo ciemu!” Tas tikai liecina, ka šajā pagastā iedzīvotāju aktivitāte un iniciatīvas iet roku rokā. Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Saglabāt senās fotogrāfijas par ciemu palielinot veidojot vēsturi; attēli uz sienām, rotaļu laukuma atjaunošana- inventāra nepieciešamība; kopīgām sarunām un tikšanām- nojume, soliņi; piedalīties projektos, par tiem informēt sabiedrību, organizēt to norisi. Rakstīt projektus ņemot vērā sabiedrības intereses; uzlabot vides objektus, infrastruktūru; atbalsts pašdarbības kolektīviem, tautastērpi; nepieciešama estrāde; sakopt un atjaunot dīķiĪstenošanai izvirzīta iniciatīva: apspriežoties ar iedzīvotājiem īstenošanai izvirzīta iniciatīva- Saglabāt un savākt senās fotogrāfijas par ciemu. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

21.augustā pl. 16:00, laukumā pie ezera Dzirnavu ielā 1 norisinājās iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Piedzīvojumi saulrietā”. Aktivitātes mērķis: aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. Pasākuma laikā notika diskusijas, tika runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās nevalstiskās organizācijas, kopienas un apkaimes iedzīvotāji, novada pašvaldības pārstāvji: deputāte Tamāra Locāne, deputāte un Balvu invalīdu biedrības vadītāja Marija Duļbinska, deputāte Ruta Cibule, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, Balvu pensionāru biedrība, Latvijas Sarkana krusta Balvu komitejas biedri un brīvprātīgie, biedrība „Balvu teātris”, interešu grupa „Olīves”, jauniešu biedrība „Kalmārs”, motoklubs „Spieķi Vējā”, Balvu rajona sieviešu biedrība “Rudzupuķe”, Kubulu pagasta ģimeņu biedrība, biedrība “Septiņpadsmit”, Ziemeļlatgales partnerība, biedrība „Raibais kaķis”, biedrība „Razdoļje”. Norises vietā notika kultūras darbinieku un radošo profesiju pārstāvju Ideju pieturā „Savas kultūrzīmes saglabāšana un izcelšana” izteiktās iedzīvotāju iniciatīvas īstenošana tiek izveidots vizuālais noformējums pasākumam „Mūzika saulrietam”. Piesaistot kultūras un izglītības iestāžu darbiniekus un interesentus no Balviem, Rugājiem, Viļakas, Gulbenes, Madonas un Nīderlandes tika veidoti divi vides objekti. Viens- ar salmu bizēm izgreznots sametināts stends- fotorāmis, kas papildināts ar laivu, kurā var fotografēties vai baudīt saulrietu ezera krastā. Otrs- laiva/ foto vieta ar dažādā tehnikā noformētām zivīm. Laivas (no Balviem un Viļakas), salmu ruļli un citi dabas materiāli tika sagādāti pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvām, lai šis noformējums papildinātu pasākumu „Mūzika Saulrietam”, kurš Balvos pēc biedrības „Ritineitis” iniciatīvas notiek jau sesto gadu– tas ir koncerts uz ezera, kur skatītāji ir laivās vai to bauda ezera krastā. Pirms pasākuma un pasākuma laikā interesentu grupa „Olīves” mākslinieces Olgas Rečes vadībā gleznoja saulrietu, lai vēlāk varētu veidot izstādi. Gleznošanas māku un ieinteresētību varēja izmēģināt ik viens interesents. Savu māku izveidot kādu mākslas darbu no māla varēja arī Elitas Eglītes meistarklasē. Vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājiem un nevalstiskajam organizācijām bija iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. Iedzīvotāju diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem: Galvenais iemesls, kāpēc gatavojas mainīt dzīvesvietu – labākas darba iespējas. Iniciatīvas dalībnieki kopumā uzskata, ka jaunizveidotajā Balvu novadā ir sliktas darba iespējas. Neapmierina- namu apsaimniekošana, kultūras pasākumi, sporta aktivitātes pieaugušajiem, pabalsti īpašās dzīves situācijās, līdzfinansējuma pieejamība īpašuma uzturēšanai, ielu un ceļu stāvoklis, velosipēdu ceļi un maršruti, aktīvās atpūtas un tūrisma iespējas, NVO atbalsta iespēju. Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Dalībnieki norādījuši arī konkrētus veicamos darbus: izveidot daudzfunkcionālu izklaides kompleksu visa vecuma grupām; atjaunot Balvu pilsētas parku; sakārtot stāvlaukumu pie Balvu Kultūras nama; veikt satiksmes drošības uzlabošanu Balvu pilsētā pēc industriālo teritoriju (bijušā gaļas kombināta teritorijā) sakārtošanas; slēgt “zaļo dzelzceļu” autotransporta satiksmei; veicināt azartspēļu vietu slēgšanu apdzīvoto vietu centros, radīt iespēju izmest lielgabarīta atkritumus; restaurēt Balvu muižu, uzbūvēt modernu bibliotēku Balvu pilsētā; paplašināt Balvu pilsētas kapu teritoriju; attīstīt alternatīvos sociālos pakalpojumus (kā, piemēram, mājas aprūpi); veidot spēcīgu attīstības nodaļu; Balvu ezera teritorijas labiekārtošana; veidot laukumus jauniešiem. Atsevišķi uzsverams ir izteiktais viedoklis/priekšlikums, veidot novada identitāti- piedaloties tūrisma, kultūras jomas speciālistiem un uzņēmējiem, apkalpojošā un tūrisma jomā, veidot vietas tēlu un zīmolu, kas varētu veicināt novada attīstības centru un lauku sadarbību un mijiedarbību, tūrisma attīstību, kā arī priekšnoteikums pilsoniskas sabiedrības attīstībai; Izveidot skatu torni, ezera kanālā iebraukšanu ar laivām no Līču ielas, kaķu mājas daudzdzīvokļu pagalmos, mākslas parks (vides objekti- plenēri māksliniekiem), templis jogas cienītājiem, viedais sols (uzlādes punkts viedierīcēm), atrakciju parks– virves (Tarzāna tipa), dzeramā ūdens ņemšanas vieta, kemperu pieturvieta, vairāk lapenes, atpūtas vietas, tālskatis, foto rāmīši, instalācijas svētku gadskārtām. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

31.jūlijā pl. 9:00, pagasta centrā pie tirgus laukuma norisinājās projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” ietvaros īstenotā iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Čiulis satiek čangali”. Tās mērķis bija aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. Pasākums un tā scenārijs veidots pēc nostāstiem un konkrētām vēsturiskajām situācijām. 130 gadus atpakaļ šajā purvainajā, mežiem apaugušajā vietā atskanēja zirga ratu riteņu troksnis. Tālu ceļu mērojuši no Vidzemes, Apmēram Zemgales, arī Kurzemes guberņām savu laimi meklēt ieradās luterticīgie latviešu zemnieki. Te Ruskulovas muižkungs došot zemi- no sākumā 6 gadus par brīvu, vēlāk uz izdevīgiem rentes noteikumiem. Tā nu tas bija- Latgalē visi bērni tēva zemi sadalījuši savā starpā, bet citur bija noteikums, ka tēva mājas manto vecākais dēls. Pārējiem bērniem dzīves vieta bija jāmeklē pašiem. Ienācēji pārsvarā apmetās tagadējā Tilžas pagasta teritorijā. Viņu dzīve bijusi grūta: atbrauca, iekāra maizes kuli egles zarā un sāka strādāt. Sākumā gulējuši mežā zem egles, gājuši strādāt pie vietējiem, lai nopelnītu maizi vai sēklu. Tad uzcēla pirtiņu, kur pārlaist ziemu. Daudzi smago dzīvi neizturēja, jo nebija ārstu, veikalu, pasta, baznīcas. Tuvākā pilsēta bija Kārsava, Baltinava, kur bija kāda žīdu tirgotava. Apdzīvotā vieta, ko agrāk sauca- Kokoreva izveidojās ap 1909. gadu, kad Ruskulovas muižas pārvaldnieks atdalīja muižas zemi 15 hektārus, sadalot tos ap 200 apbūves gabalos. Kokorevas ciema nosaukums radies no Ruskulovas muižas vagara Kokoreva uzvārda, kuru muižnieks bija atsūtījis uz šo apdzīvoto vietu uzraudzīt zemniekus. 1925. gadā Kokorevai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1925. gadā Kokoreva tika pārsaukta pēc Tilžas upes nosaukuma par Tilžu. 1935.gadā Tilža bijusi otrais apdzīvotākais ciems bijušajā Abrenes apriņķī ar 6000 iedzīvotāju. Norises vietā notiek tirdziņš, sporta aktivitātes, vizināšanās ar zirgiem, bērnu zīmējumu izstāde. Pasākuma laikā Tilžas teātra grupa improvizē čiuļa un čangaļa ienākšanu un satikšanos Tilžā. Tilža notiek arī Tilžas svētku svinēšana ”…man patīk dāvināt prieku”. Tilžas pagasts ir izslavēts ar tādu iedzīvotāju iniciatīvu kā šaha spēle un šaha turnīri. Pasākuma laikā notiek diskusijas, tiek runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, Balvu novada pašvaldības vadītājs Sergejs Maksimovs, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, Balvu pensionāru biedrība, Latvijas Sarkanā Krusta Tilžas komiteja, biedrība „Balvu teātris”, biedrība „NextHorizont”,T ilžas pagasta sieviešu biedrība “Tilžas Oāze”, biedrība “Sudraba pakavi”, Vectilžas pagasta ģimeņu biedrība “Saime” un biedrība “Pārupe 10”. Iedzīvotājiem ir iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. Iedzīvotāju diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem: Tilžas, kas teritorijas ziņā ir viens starp lielākajiem un senākajiem, kur sadzīvo četras konfesijas. Iedzīvotāji izteica sāpi, ka sabiedrības un pagasta vadības komunikācija darbojas samērā vāji. Taču iedzīvotāji ir gatavi regulāri pulcēties, lai kopā ar pagasta pārvaldnieku/ci risinātu pagastam nozīmīgus jautājumus, meklētu veidus, kā atrisināt sadzīviska rakstura problēmas vai arī nevēlamas sociālās parādības, piemēram, pieaugošo pusaudžu huligānismu u.tml. Tas ļauj novada vadībai vieglāk sasniegt pagasta iedzīvotājus un precīzāk uzzināt viņu vajadzības, meklēt mērķētākus risinājumus.Nepieciešams: Praktiskāk izmantot internātskolas telpas: varētu būt sociālie dzīvokļi, jo tajos, ko pagasts nodrošina nav pat ūdens; Rīkot Vislatvijas nometnes-vai aktivitātes dažādām mērķa grupām; Nepieciešama veļas mazgātava; Pensionāri prasa (un ne tikai)- dušas; Izzinošas pārrunas jeb sociālā komunikācija; Vides projekts par godu vienam no vecākajiem koriem Latgalē; Piemiņas zīme deportētajiem tilžēniešiem; Ūdens paņemšanas vieta (apstādījumu un centra kārtības un tīrības uzturēšanai); Svarīgi cilvēki un kādam cilvēkam personībai piemiņas zīmes, vietas utmldz. Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Pabeigt rožu dārzu; Apgleznot vecās vidusskolas sienu, sienas gleznojums aizsāktu vēsturiskā centra atainojumu; Turpināt iekārtot „Laimes parku vai stūrīti”; Estētiski apzaļumotas teritorijas izveide Tilžas centrā, blakus tirgus laukumam; Vairāk iesaistīt jauniešus mākslas darbos un aktivitātēs. Īstenošanai izvirzīta iniciatīva: Apspriežoties ar iedzīvotājiem īstenošanai izvirzīta iniciatīva- kopīgi piedaloties talkās sakopt, sakārtot un apzaļumot teritoriju Tilžas centrā, blakus tirgus laukumam. Biedrības „Ritienitis” atbalsts projekta ietvaros- košumkrūmu iegāde. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.